Saule mums dod siltumu, enerģiju, gaismu un, visbeidzot, dzīvību. Ko es varu teikt, bez mūsu gaismas uz Zemes vienkārši nebūtu apstākļu visām dzīvajām lietām. Tā kā mūsu Saules sistēmas centrs, tas ietekmē visus citu planētu procesus. Nav brīnums, ka daudzās reliģijās saule tika cienīta kā dievība un pielūgta.
Mēness naktī, saule dienas laikā ir mūsu dzīves paraugs, bet saule nav tik draudzīga, kā šķiet. Pastāv reālas briesmas, par kurām zinātnieki jau runā, un daudzas no tām ir neizbēgamas. Šeit ir 10 draudi, ar kuriem mūsu saule ir pilna.
1
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums pastāvīgi izplūst no saules un nokrīt uz Zemes atmosfēras. Ja tas neattiecas uz ozona slāni, visas dzīvās lietas tiktu ceptas tāpat kā pannā. Cilvēka darbības un citi faktori ir noplicinājuši Zemes ozona slāni, un ir palielinājies ultravioletā starojuma līmenis. Šis starojums zināmā mērā ir noderīgs, bet tā pārmērīgums cilvēkiem var izraisīt ādas vēža sastopamības palielināšanos, priekšlaicīgu novecošanos un provocēt kataraktas attīstību un vispārēju ķermeņa izsīkumu. Kā liecina novērojumi, pēdējo 40 gadu laikā ādas vēža sastopamība ir palielinājusies par 15%, un šis skaitlis turpina pieaugt.
2
Saules signālraķetes
Zibspuldze saulē ir spēcīga intensīva starojuma izstarošana, kas nāk no zvaigznes. Magnētiskā starojuma viļņi izplatās tālāk un ietekmē Zemi.
Bet vai saules signālu ietekme ir tik spēcīga visai Zemei? Zinātnieku atbilde ir nē, bet magnētiskais starojums uz laiku var radīt caurumus Zemes atmosfērā un ietekmēt daudzus procesus. Var sabojāt elektroierīces, satelītus un GPS sistēmu. Arī magnētiskās vētras var ietekmēt cilvēku veselību. Īsāk sakot, saules uzliesmojumi rada zināmas neērtības, taču tie nerada reālu postījumu vai dabas katastrofas.
3
Koronālās masas izgrūšana
Koronālās masas (VKM) izgrūšana būtībā ir spēcīgs sprādziens uz zvaigznes virsmas, kā rezultātā no milzīga plazmas mākoņa izšļakstās. Sprādzieni notiek dažādās zvaigznes vietās, un šo procesu mehānismi joprojām nav pilnībā izprotami. Saules vēja stimulēta, plazma steidzas uz priekšu. Milzīga matērijas masa pārvietojas ar milzīgu ātrumu kosmosā, un, ja Zeme parādās savā ceļā, tad negatīvas sekas ir neizbēgamas. Bet, tā kā mūsu planēta atrodas diezgan tālu no Saules, koronālas izgrūšanas, kas vērstas tieši uz mums, ir ārkārtīgi reti.
Bet kādu kaitējumu var radīt VKM Earth? Zinātnieki steidz mūs nomierināt. Nebūs nopietnu seku, bet mūsdienu pasaulei, kas piepildīta ar elektroniku, radīsies problēmas. Jo jaudīgāks ir VKM, jo lielāka ir tā daļiņu ietekme uz Zemes atmosfēru un ģeomagnētisko lauku. Tie var ietekmēt energosistēmu, atspējot elektriskās ierīces un pat transformatorus, izjaukt satelītu darbību.
Bet, kamēr Zeme atrodas zem uzticama ozona slāņa "jumta", cilvēkiem nevajadzētu daudz uztraukties.
4
Koronālie caurumi
Par koronālajiem caurumiem mēs zinām no astronomijas un fizikas mācību grāmatām. Tie ir plankumi, kas veidojas uz saules virsmas. Nav noteikta to veidošanās secība, bet mums tie ir redzami kā tumši tukšumi.
Visbiežāk tie veidojas vismazākās saules aktivitātes periodā vienpadsmit gadu saules ciklā. Mēs tos redzam ar tumšiem plankumiem, jo šīs vietas ir vēsākas un daudz plānākas nekā pārējā virsma. Tur veidojas tukšumi, no kuriem plazma izdalās kopā ar saules vēju. Šāds vējš ir ļoti bīstams un nodevīgs. Tas izraisa spēcīgas ģeomagnētiskas vētras. Lielāko daļu ģeomagnētisko vētru mēs vienkārši nepamanām, bet spēcīgākas vētras būs pamanāmas uzņēmīgiem cilvēkiem, it īpaši cilvēkiem ar sirdsdarbības traucējumiem un asinsspiedienu.
Ir labi, ka Zeme no saules vēja ir aizsargāta ar to pašu ozona slāni. Tik skaistu dabas parādību kā ziemeļblāzmas cēlonis ir tieši saules vējš, kas pie poliem izliekas ap Zemi. Bet kosmonautiem viņš ir ļoti bīstams. Spēcīgs starojums var izraisīt vēzi un redzes zudumu. Bet astronautiem tik daudz neuztraucieties, jo vesela speciālistu komanda pastāvīgi uzrauga situāciju un brīdina astronautus par saules vētrām.
5
Spēcīgākā ģeomagnētiskā vētra vēsturē
1859. gadā zinātnieki reģistrēja visspēcīgāko ģeomagnētisko vētru, kāda jebkad ir notikusi mūsdienu vēsturē. Viņa tika nosaukta par Carrington Superstorm. Tas radās pēc spēcīgas Saules zibspuldzes, izraisot ģeomagnētiskos traucējumus visā Zemes virsū.
Tas šķiet neticami, bet tā spēks bija tik liels, ka tas izraisīja Saules spīdēšanu tajās vietās, kur tam nevajadzētu būt. Ziemeļos Honolulu iedzīvotāji viņu redzēja, bet dienvidos - Čīlē. Tas ir pārsteidzoši un neticami.
Tajos gados nebija tādas atkarīgas elektronikas, bet telegrāfi sacīja, ka no iekārtām lidoja dzirksteles. Bija pat gadījumi, kad elektroierīces notika spontāni.
Zinātnieki saka: ja mūsu laikā notika šāda vētra, sekas bija daudz fatālākas. Elektrostacijas nebūtu kārtībā, īssavienojumi visur izraisītu daudz ugunsgrēku. Visi kosmosā esošie satelīti nebūtu pareizi. Nebūtu nekādu sakaru un navigācijas, Zeme nolaistos tumsā.
Sliktākais ir tas, ka šāda vētra var atkārtoties. Zinātnieki to neizslēdz, bet kad tas notiek, neviens nezina.
6
Saules dēļ mūsu acu priekšā kūst izredzes ceļot uz citu planētu
Mēs jau runājām par saules starojuma un saules vēja briesmām kosmonautiem kosmosā. Bet šis starojums rada vēl vienu iespējamu problēmu Zemes iedzīvotājiem.
Laiks mūsu planētai neizbēgami pazūd, un kādu dienu mums tas būs jāpamet. Daudzus gadus vēlāk, bet tas ir neizbēgami. Bet ceļojums uz citu planētu var nenotikt saules un kosmiskā starojuma dēļ.
Astronautiem, kas atrodas Zemes orbītā, izdodas savaldīt saules starojumu, zinātnieki to pastāvīgi strādā. Bet cilvēks joprojām fiziski nevar izturēt ilgu ceļojumu kosmosā. Ir cerība, ka zinātnieki spēs izstrādāt šādus rīkus, kas var ticami aizsargāt cilvēkus no saules starojuma.
7
Tā rezultātā saule iztvaiko visas ūdens rezerves
Tagad runāsim par mūsu planētas tumšākajām izredzēm. Tagad Saule ir aktivitātes virsotnē. Pēc zvaigžņu standartiem mūsu zvaigzne joprojām ir jauna un spīdēs mums ilgi. Šajā stabilā stāvoklī Saule būs aptuveni 4,5 miljardus gadu veca. Lieliskas ziņas, vai ne?
Bet tālām nākamajām paaudzēm izredzes nav tik spožas. Saule pastāvīgi sadedzina ūdeņradi, pārveidojot to par hēliju. Sakarā ar to ik pēc miljarda gadu saules spilgtums palielinās par aptuveni 10 procentiem. Šādam šķietami nelielam spilgtuma palielinājumam būs postošas sekas Saules sistēmai un Zemei. Saule tik ļoti sasildīs Zemi, ka jūras un okeāni sāks iztvaikot.
8
Okeāni vārīsies
Pēc okeānu iztvaikošanas Zemes izredzes būs vēl sliktākas. Tiek pieņemts, ka ūdens tvaiki piepildīs Zemes atmosfēru. Tas radīs siltumnīcas efektu. Sāksies nikna ūdens cirkulācija, kuras rezultātā tiks sveikti okeānu un jūru viršanas vārdi. Visi šie cikli novedīs pie gandrīz pilnīgas Zemes virsmas žāvēšanas, un viss mitrums tiks uzkrāts atmosfērā. Lai arī ūdens uz Zemes būs tvaika formā, saprātīgu dzīvi šādos apstākļos uzturēt nebūs iespējams. Augsts spiediens un milzīga temperatūra uz mūsu mājas planētas iznīcinās visas parastās dzīvības formas. Tikai dažas ekstremofīlas baktērijas spēj izdzīvot šādos apstākļos.
9
Saule izsūks ūdeni no Zemes atmosfēras
Ūdens atradīsies atmosfērā, kas tomēr atstāj vismaz dažas iespējas dzīvībai. Bet tas ir arī īslaicīgi. Paaugstinoties Saules temperatūrai, palielināsies tās starojums. Radiācija sadalīs ūdens molekulas, sadalot tās ūdeņradī un skābeklī, un pēc tam tās, saules vēja vadītas, atstās Zemes atmosfēru. Tas nebūs ātrs process, bet galu galā pamazām ūdens no Zemes pilnībā iztvaikos.
Starp citu, ir vairākas apstiprinātas eksoplanetes, kas pastāvīgi zaudē atmosfēru savas gaismas zvaigžņu vēja ietekmē. Mēs jau rakstījām par šādiem un daudziem citiem objektiem vietnē most-beauty.ru mūsu rakstā par visskaistākajām planētām Visumā.
10
Zinātnieki nezina, cik ilgi saule dzīvos, bet galu galā tā mirs
Ir izstrādāti modeļi, kas dažādos veidos parāda mūsu Saules nāvi. Zinātnieki apgalvo, kā tas notiks, bet neviens nešaubās, ka tas notiks. Galvenais jautājums ir kad?
Saskaņā ar visticamāko modeli, mūsu zvaigzne galu galā kļūs par sarkano milzi. Kodols Saules iekšpusē paplašināsies, un tas palielināsies pēc izmēra un ievērojami palielinās spilgtumu. Pēc piepūles līdz Zemes orbītas lielumam, Saule ilgi norīs jau pamesto Zemi un visas pārējās planētas. Lai gan Zemei un citām planētām ir iespēja tikt izraidītām no Saules sistēmas, taču tam planētai būs jāpieiet Saulei ļoti tuvu. Tas notiks apmēram 5 miljardu gadu laikā.
Kas ir pārsteidzoši, iespējams, ka mūsu tālaika zvaigzne tikai divos desmitos miljonu gadu var divreiz iziet no sarkanā giganta skatuves. Pēc otrās nozīmīgās izplešanās mūsu spuldze ar sprādzienu nomet ārējo apvalku, pārvēršoties miglājā, kura centrā iemirdzēsies balts punduris, kas ir mūsu Zemes izmērs. Šādas zvaigznes izceļas ar augstu temperatūru un blīvumu. Šādā formā punduris spīdēs vairākus desmitus miljardu gadu, pakāpeniski izgaistot.
Mēs ļoti iesakām izlasīt arī mūsu rakstu par visneparastākajām zvaigznēm Visumā. Mēs ļoti centāmies, meklējot aizraujošu materiālu.