Ar pirmo valstisko veidojumu parādīšanos sākās pasaules politiskās kartes veidošanas process. Šis process ir izgājis vairākus posmus un turpinās līdz šai dienai. Jaunas valstis parādās kartē atdalīšanās vai suverenitātes iegūšanas rezultātā. Dosimies uz neseno pagātni, lai runātu par jaunākajiem štatiem pasaulē.
1
Namībija (1990)
Okupācijas laikā šīs teritorijas sauca par “Dienvidrietumāfriku”, un 1968. gadā ANO tai piešķīra vārdu “Namībija”. Neskatoties uz suverēno statusu, valstī atradās Dienvidāfrikas karaspēks, un Dienvidāfrikas Republikas iestādes kontrolēja visus politiskos procesus.
Namībijas tautas armija sāka cīņu par savu zemju atbrīvošanu no Dienvidāfrikas kundzības, un PSRS to aktīvi atbalstīja. Apvienoto Nāciju Organizācija vairākas reizes ir pieņēmusi rezolūcijas, saskaņā ar kurām Dienvidāfrikai būtu jāpiešķir Namībijai neatkarība.
Tikai 1988. gadā Dienvidāfrikas karaspēks tika izvests no valsts, un 1990. gada 21. martā pasludināja ilgi gaidīto neatkarību no Dienvidāfrikas Republikas.
2
Horvātija (1991)
Pirmās no Dienvidslāvijas sociālistu republikām, kas atdalījās no Dienvidslāvijas pēc 1991. gada 25. jūnija suverenitātes deklarācijas. Slovēnija tajā pašā dienā pasludināja suverenitāti. Deklarācija bija niknas starpetniskas konfrontācijas rezultāts starp serbiem un horvātiem.
Karš Horvātijā ilga līdz 1995. gadam un beidzās ar operāciju Vētra. Horvātijas spēki likvidēja Serbijas Krajinu un sagūstīja daļu Rietumu Bosnijas. Sākotnējie iedzīvotāji tika nogalināti, un izdzīvojušie bija spiesti pamest savas zemes. Gadu vēlāk tika atjaunota valsts teritoriālā integritāte.
Neskatoties uz Serbijas un Krievijas 2009. gada protesta paziņojumiem, Horvātija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, un 2013. gadā tā pievienojās Eiropas Savienībai.
3
Ziemeļmaķedonija (1991)
1991. gadā Maķedonija pieņēma suverenitātes deklarāciju un izstājās no sociālisma Dienvidslāvijas. ANO locekļi atzina jauno valsti, pēc kuras Dienvidslāvijas varas iestādes izveda savu karaspēku no Maķedonijas Republikas teritorijas.
Atdalīšanās no Dienvidslāvijas bija mierīga, taču 21. gadsimta sākumā sākās konfrontācijas starp republikas armiju un Albānijas nemiernieku armiju. Konfliktu izbeidza NATO iejaukšanās.
1993. gadā pēc Grieķijas uzstāšanās valsts tika pārdēvēta par Ziemeļmaķedoniju, un oficiāla valsts pārdēvēšana notika 2019. gadā pēc ilgstošām tiesvedībām starptautiskajās tiesās.
4
Bosnija un Hercegovina (1992)
Dienvidaustrumu Eiropas vēsturiskie reģioni ir nogājuši garu ceļu politiskajā un valsts veidošanā. Vēsturē bija Turcijas valdīšanas periods, ko pavadīja spiediens uz baznīcu un etnisko identitāti. 1945. gada pašās beigās šīs dienvidslāvu teritorijas kļuva par Dienvidslāvijas daļu.
Sociālistu nometnes sabrukuma rezultātā Bosnija un Hercegovina atdalījās no Dienvidslāvijas un 1992. gada 5. aprīlī pasludināja neatkarību. Visā valstī izcēlās asiņainās civilās nesaskaņas. Bosnieši karoja ar horvātiem un serbiem, un dažos reģionos, apvienojušies ar horvātiem, cīnījās pret vietējiem serbu iedzīvotājiem. Etnisko konfrontāciju pavadīja asas sadursmes reliģisku iemeslu dēļ.
1995. gada decembrī valstī ienāca NATO karaspēks, un konflikts beidzās ar miera parakstīšanu. Saskaņā ar Deitonas līgumu tika saglabāta viena valsts, ko veidoja musulmaņu un horvātu federācija un Srpskas Republika.
5
Slovākija (1993)
1989. gadā Čehoslovākijā notika “samtainā revolūcija”, kuras rezultātā tika izveidota Slovākijas un Čehijas Federatīvā Republika.
Divus gadus pēc tam abu federālo vienību iestādes nolēma izsludināt mierīgu šķiršanos. 1993. gada pirmajā dienā Slovākija pasludināja neatkarību, kļūstot par neatkarīgu Austrumeiropas suverēnu valsti.
Neskatoties uz Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas vienošanos par NATO nepaplašināšanu uz austrumiem, Slovākija 2004. gada martā kļuva par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti. 2004. gada 1. maijs pievienojās Eiropas Savienībai, un kopš 2009. gada tās teritorijā ir izplatījusies Eiropas valūta Euro. Slovākija, tāpat kā dažas citas jaunās valstis Eiropā, ir viena no valstīm, kurai nav pieejas jūrai. Par to mēs rakstījām vienā no mūsu rakstiem.
6
Čehijas Republika (1993)
Divdesmitais gadsimts bija traģiskākais periods Čehijas vēsturē. Pēc Pirmā pasaules kara Versaļas līguma parakstīšanas rezultātā izveidojās Čehoslovākija, kas tika izveidota, neņemot vērā etnisko faktoru.
1938. gadā Čehoslovākija izjuka, un Čehiju okupēja vācu karaspēks. Pēc padomju karaspēka atbrīvošanas no šīm teritorijām tika izveidota Čehoslovākijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Sociālistiskās sistēmas krīze atkal noveda pie vienotas valsts sabrukuma, un 1993. gada 1. janvārī Čehijas Republika kļuva par neatkarīgu valsti, oficiāli noformējot “samta šķiršanos” ar Slovākiju. Čehija bija pirmā no postpadomju valstīm, kas 1999. gadā kļuva par NATO dalībvalsti.
7
Eritreja (1993)
Toponīms “Eritreja” pastāvēja senatnē un tika lietots “sarkanā” nozīmē. 19. gadsimta beigās šīs teritorijas sagrāba Itālija, un uz tām atradās izglītota itāļu kolonija.
Pēc Itālijas sakāves karā no 1939. līdz 1945. gadam Eritreja kļuva par Etiopijas daļu. Sešdesmitajos gados teritoriju iedzīvotāji uzsāka aktīvu nemiernieku cīņu par atdalīšanos no Etiopijas. Etiopijas valsts pozīcijas bija ļoti satricinātas, sākoties sociālistu nometnes valstu, proti, Padomju Savienības, sabrukumam.
Šādos apstākļos 1991. gadā Meles Zenawi vadītie nemiernieki sagūstīja Adisabebu, un pats Eritrejas līderis kļuva par valsts prezidentu. 1993. gadā pēc referenduma Eritreja kļuva par neatkarīgu valsti, un to vada kara veterānu padome. Šo notikumu rezultātā Etiopija zaudēja piekļuvi okeānam. Āfrikas valstu, kurām nav pieejas jūrai, saraksts ir pieejams mūsu vietnē thebiggest.ru.
8
Palau Republika (1994)
Salu tauta Filipīnu jūrā, kas izplatīta 328 salās. Iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk nekā 21 tūkstotis cilvēku, un Republiku veido 16 štati, kuru galvaspilsēta ir Ngerulmuda.
Vēstures gaitā teritorijas ir kontrolējušas dažādas valstis. Sākumā Spānijas kolonijas Spānija pārdeva Vācijai 1899. gadā. Militārās konfrontācijas laikā divdesmitā gadsimta sākumā Japāna salas sagrāba. Līdz ar Otrā pasaules kara beigām salu teritorijas nonāca Amerikas Savienoto Valstu ārējā kontrolē.
1993. gadā Palau parakstīja Brīvās asociācijas līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un 1994. gada 1. novembrī tika pasludināta neatkarība. Palau ir kļuvis par vienu no jaunākajiem planētas štatiem, kas izveidojās divdesmitajā gadsimtā.
9
Timora Leste (1974)
Neliels dienvidaustrumu Āzijas štats, kas atrodas Timoras austrumu daļā. ANO valstu sarakstos tas ir minēts ar vārdu Timor-Leste.
Tecumā valsts nosaukums tiek tulkots kā “uzlecoša saule”. XVI gadsimtā portugāļi sagrāba šīs zemes, un 1859. gadā sala tika sadalīta starp holandiešiem un portugāļiem. Pēc kara Timors palika Portugāles kolonija līdz 1974. gadam, līdz to iekaroja Indonēzija.
Salā sākās atbrīvošanās kustība, kas beidzās ar neatkarības pasludināšanu 2002. gada 20. maijā. 2006. gadā valstī izcēlās nemieri, kurus viņiem izdevās izbeigt pēc ANO miera uzturēšanas spēku izvietošanas.
🙇
Interesants fakts! Vai jūs zināt, ka dažām Eiropas valstīm ir teritorijas, kas ir tālu no galvenajām? Piemēram, Nīderlandei ir vairākas salas Karību jūras reģionā, un Francijai pieder ne tikai salas Karību jūras reģionā, bet arī salas pie Madagaskaras Āfrikā, kā arī plaša teritorija Dienvidamerikas kontinentā. Par šādiem starpkontinentāliem štatiem TheBiggest uzrakstīja ļoti interesantu rakstu.
10
Serbija (2006)
Serbija datēta ar VI gadsimtu, bet 1945. gadā tika izveidota Dienvidslāvijas Federatīvā Tautas Republika, kuras sabrukums kļuva ļoti sāpīgs Balkānu pussalas iedzīvotājiem.
90. gadu sākumā valstī sākās etniski konflikti, kas izraisīja pilna mēroga pilsoņu karu. Pie varas bija Sociālistiskā partija, kas tika apsūdzēta par etniskajiem noziegumiem. 1999. gadā Belgrada sāka bombardēt NATO karaspēku, un pēc tam Kosovā tika veikti miera uzturēšanas formējumi.
2006. gadā Serbijas un Melnkalnes štatu savienība izjuka, un kartē parādījās divas neatkarīgas valstis.
11
Melnkalne (2006. gads)
Lielākajā daļā Rietumeiropas valodu valsts nosaukums ir “Melnkalne”, kas tulkojumā nozīmē “Melnais kalns”. Tas bija daļa no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas, un pēc tās sabrukuma izveidoja Savienību ar Serbiju.
Katrai valstij bija sava valdība, un tā sadarbojās tikai aizsardzības un iekšējās drošības jomā. Laika gaitā katra valsts ieviesa savu valūtu.
Vēlāk starp Serbiju un Melnkalni tika parakstīts nolīgums, saskaņā ar kuru Melnkalne var kļūt neatkarīga nacionālā referenduma rezultātā. Šāds referendums notika 2006. gada maijā, un Melnkalne kļuva neatkarīga. 55% iedzīvotāju runāja par suverenitātes atbalstīšanu.
12
Dienvidsudāna (2011)
Āfrikas Sudānas teritorijas daudzus gadus piederēja Lielbritānijas un Ēģiptes varas iestādēm. Britiem piederēja valsts dienvidu daļa, kur tika īstenota iedzīvotāju kristianizācijas politika, un Ēģiptei bija liela ietekme uz valsts islāma ziemeļu daļu.
1956. gadā Sudāna pasludināja neatkarību, un gadu pirms tam tās teritorijās izcēlās asiņains pilsoņu karš. Tas beidzās 1972. gadā, bet ziemeļu varas iestādes turpināja izdarīt spiedienu uz valsts dienvidiem. Dienvidos tika izveidota nemiernieku armija, kas sāka cīnīties par neatkarību. Otrais pilsoņu karš beidzās 2004. gadā, un 2011. gadā pēc referenduma Dienvidsudāna atkāpās no Sudānas, paziņojot par suverenitāti. Neskatoties uz to, ka starptautiskā sabiedrība atzīst jauno valsti, turpinās bruņoti konflikti starp ziemeļiem un dienvidiem, taču TheBiggest cer, ka puses pēc iespējas ātrāk atdzisīs un atradīs kompromisus visās domstarpībās.
🌐
Apkopo
Noslēgumā mēs atzīmējam, ka 1991. gadā PSRS sabrukuma rezultātā pasaules kartē parādījās 15 jaunas valstis. Tad suverenitātes parāde aizņēma visu postpadomju telpu, un 1991. gada 8. decembrī tika izveidota Neatkarīgo Valstu Sadraudzība. Tajā ietilpa Krievija un vairākas bijušās PSRS republikas, un Sadraudzība rīkojas brīvprātīgi.
Autors: Valērijs Skiba.