Daudzi no mums baidās vērsties pie psihologa, jo Bet, ja mazulim nepieciešama konsultācija ar psihologu, neatsakieties no speciālistu palīdzības, īpaši tāpēc, ka tagad ir privātas klīnikas.
Ja vēlaties, varat atrast labu psihologu internetā un noorganizēt konsultāciju caur Skype.
Izlikties, ka nekas nenotiek, arī nav pareizi, jo Neatrisinātas psiholoģiskas problēmas ir tiešs ceļš uz neirozi un pat nopietnām garīgām slimībām, ar kurām būs daudz grūtāk tikt galā.
Kā saprast, ka bērnam nepieciešama psihologa palīdzība? Ir vairāki simptomi, kas norāda uz problēmām.
10. Nemierīgs miegs
Miega traucējumu cēloņi var būt daudz: neatbilstība ikdienas rutīnai, bada sajūta, dažādas slimības utt.
Dažreiz bērni nevar aizmigt emocionāla stresa un pastāvīga stresa dēļ, piemēram, ja mātei ir beidzies grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un viņa dodas uz darbu. Vai arī mazulis vienkārši baidās no kaut kā.
Tas bieži notiek bērniem no 2 līdz 6 gadu vecumam. Ja bērns pusmiegā sēž uz gultas, raud un kliedz, tas liek domāt, ka viņu mocīja bailes.
Dažus bērnus uztrauc murgi. Ja tie parādās regulāri, piemēram, reizi nedēļā, ir vērts parādīt bērnu pie speciālista.
9. Saruna par nāvi
Ja 6-7 gadus vecs bērns sāk uzdot jautājumus par nāvi, tas nav tik biedējoši. Šajā vecumā sāk veidoties ideja par apkārtējo pasauli, ieskaitot nāvi. Bērns nevar tikt garām šim svarīgajam punktam un uzdos jautājumus.
Bet pusaudzis, kurš nolēma pats uzņemties dzīvību, pastāvīgi runās par nāvi. Tas ir trauksmes zvans. Bieži vien bērni nepastāsta vecākiem par savām problēmām, bet viņi var uzticēties svešiniekam. Ja viņš ir profesionālis, viņš varēs atrast kopīgu valodu ar bērnu un palīdzēt viņam tikt galā ar problēmu.
8. Pēkšņa paradumu maiņa
Par straujām ieradumu izmaiņām vajadzētu brīdināt vecākus. Ja pusaudzis sāka izlaist skolu, lietot alkoholu, narkotikas, tas viņu vecākiem neuztrauc.
Bērni bieži padodas ļaunai ietekmei vai seko saviem elkiem. Ir svarīgi viņiem izskaidrot, ka tas ir ceļš uz nekurieni.
Izārstēt atkarīgo ir ļoti grūti. Bet, pat ja viņš iziet rehabilitācijas kursu, nav garantijas, ka viņš nav noķēris nevienu bīstamu slimību, piemēram, hepatītu.
Dažas slimības netiek ārstētas, bet pusaudži par to nezina. Jauneklīga maksimālisma dēļ viņi, iespējams, neuzklausa savus vecākus, bet ņems vērā laba psihologa vārdus.
7. Pastāvīgas skumjas bez iemesla
Pubertātes periodā (12-15 gadu vecumā) pusaudžiem var parādīties depresija. Iemesli ir ļoti dažādi, ieskaitot vecāku spiedienu, strīdus ar klasesbiedriem utt.
Viena no depresijas pazīmēm ir skumjas, bērns nebauda dzīvi, uztver sevi negatīvi utt.
Vecākiem ir jāsaprot, ka depresija nav tikai skumjas, bet arī slimība. Tas ir jāārstē.
Nav nepieciešams nekavējoties doties pie terapeita. Labāk ir atrast labu psihologu, kurš pusaudzim palīdzēs tikt galā ar savām problēmām.
6. Vēlme izolēties
Dažiem bērniem ir grūti sazināties ar vienaudžiem komunikācija viņiem rada spēcīgu emocionālu stresu.
Ja attiecības neizdodas, vienaudži sāk aizskart, nerēķinās ar viņu, tad šāda komunikācija bērnam rada emocionālu diskomfortu. Un viņš nevēlas sazināties ar citiem bērniem, viņš kļūst noslēgts un nožēlojams.
Psihologam jāzina, kā veidot attiecības ar citiem bērniem. Ja viņš strādās ar jūsu bērnu, viņš spēs pārvarēt kautrību un atrast draugus.
5. Nopietnas problēmas skolā
Dažreiz pat pieaugušie nevar tikt galā ar savām problēmām, lai gan viņiem jau ir pieredze, zināšanas un uzkrāta gudrība gadiem ilgi.
Ko mēs varam teikt par bērnu, kurš joprojām maz zina. Ja viņš negatīvi uztver apkārtējo realitāti, viņš ir rupjš, rupjš, iespējams, ka laika gaitā skolā var rasties problēmas.
Gandrīz pieauguša cilvēka pārglītošana nav iespējama. Bet psihologs, ja viņš atrod pieeju viņam, var ar viņu apspriest visas savas problēmas un ieteikt, kas jādara. Viņš redz situāciju no malas, viņam ir vieglāk izprast situāciju.
4. Nespēja savaldīt dusmas
Dusmas ir viena no mūsu galvenajām emocijām. Dusmas ir normālas, tā ir dabiska cilvēka reakcija uz situāciju. To nav iespējams apspiest, jo tā ir daļa no cilvēka dabas. Bet dusmas ir jākontrolē un jāmāca bērniem, jo vandālisms, vardarbība un ļaunprātīga izmantošana var būt nepieņemama dusmu izpausme.
Bērnam no bērnības jāiemācās, ka nedrīkst kick, cīnīties, iekost, t.i. radīt fizisku kaitējumu citiem cilvēkiem. Nav pieļaujams sabojāt citu cilvēku lietas, zvērēt vecākiem un citiem cilvēkiem. Ja rodas problēmas, lūdziet psihologam sadarboties ar savu bērnu.
3. Dzīvnieku ņirgāšanās
Bieži vien agresija, bērns izlaiž dusmas uz vājāku radību. Viņš baidās no vecākiem un citiem pieaugušajiem, vienaudži var sevi atvairīt, un negatīvas jūtas kādam jāizmet.
Mums blakus dzīvo neaizsargāti dzīvnieki, kas cieš no tik jauniem ņirboņiem. Bet nostāja "šis bērns ir slikts" ir nepareiza. Nav sliktu bērnu. Viņam vienkārši jāizmet dusmas, jātiek galā ar izmisumu un ilgas, t.i. jārunā ar labu speciālistu.
2. Nevēlēšanās uzklausīt vecākos cilvēkus
Pat tie vecāki, kuriem nav skolotāja diploma, ir dzirdējuši par pusaudžu maksimālismu. Psihologi saka, ka šo vārdu nevajadzētu saistīt ar negatīvismu.
Pusaudžu maksimālisms ir garīga revolūcija pieaugušajam. Šajā periodā viņam viss ir vai nu balts, vai melns, viņš nepamana vidusdaļas.
Tik nekaunīgs nemiernieks, maksimālists neklausīsies pieaugušo vārdos, jo Viņa nevēlas dzīvot tāpat kā visi citi, it īpaši viņa vecāki.
No vienas puses, tas ir normāli, nākamais attīstības posms. No otras puses, tas viss var beigties slikti, jo slāpes pēc atzīšanas, brīvība var pusaudzi pamudināt uz izsitumiem.
Šeit nesāpēs saruna ar izglītotu, inteliģentu sarunu biedru, kura vārdus pusaudži klausās.
1. Agresija pret citiem
Agresija ir īpašs veids, kā izteikt dusmas, kas vērstas uz apkārtējiem cilvēkiem vai dzīvniekiem, dažreiz uz objektiem.
Ir svarīgi saprast, ka tādas emocijas kā niknums vai dusmas ir normālas un tās nevajadzētu apspiest. Ir svarīgi tos pareizi izteikt, iemācīties kontrolēt.
Pieredzējis psihologs iemācīs jūsu bērnam, ko un kā darīt.