Pasaules politiskā karte visā cilvēces vēsturē pastāvīgi mainās. Dažas valstis pasludina neatkarību, citas apvienojas, citas izzūd karu rezultātā. Uz planētas ir zināma daļa iedzīvotāju, kas pauž nožēlu par pagātni un tagad ir spiesti dzīvot zem cita karoga. Bet mēs neiedziļināsimies sava laika politiskajā un vēsturiskajā realitātē, bet iedomāsimies 15 savulaik ietekmīgas valstis, kuru vairs nav.
1
Zelta orda (1224–1483)
Kartē: Zelta orda 1389. gadā
Spēcīgās Zelta ordas vēsture, kas paklausībā turēja plašās Eirāzijas teritorijas, sākās kā Mongoļu impērijas sastāvdaļa.
Čingishana sadalīja savu mantu starp dēliem, kā rezultātā Ulus Jochi parādījās 1224. gadā. Šis datums bija lielas valsts parādīšanās sākums. Pēc 1236. – 1242. Gada rietumu kampaņas, kuru veica Čingishana Batu mazdēls, orda teritorija ievērojami paplašinājās, un tās galvaspilsēta tika pārcelta uz Lejasvolgas reģionu. XIV gadsimta vidū Orda laikā sākās politiski strīdi, kas ievērojami vājināja valsti un noveda pie tās sabrukuma.
No savulaik spēcīgās valsts izcēlās Sibīrijas un Krimas khanate, Nogai orda. Lielā orda palika Khan Akhmat valdībā. 1480. gadā Krievija atbrīvoja no jūga, kas ievērojami vājināja Lielo Ordu, un jau ar Khan Akhmat bērniem Orda pārstāja eksistēt.
2
Khazar Kaganate (650–969)
Spēcīga un ietekmīga agrīno viduslaiku valsts izveidojās Rietumu Turkijas haganates sabrukuma rezultātā. Khazāriem izdevās pakļaut neskaitāmas Volgas, Kaukāza, Podontsovijas un Krimas austrumu daļas tautas.
Khazar Khaganate vēsture sākas 650. gadā, kad kazāri sakāva Bulgārijas Volgu. Kaganātu vadīja kagans, kas tulkojumā nozīmē karaļu karalis. Ar mainīgiem panākumiem viņi cīnījās ar arābiem, spēja pakļaut daļu austrumu slāvu ciltis. Veiksmīgi iebilda Bizantija.
8. gadsimta beigās Khazaria pieņēma jūdaismu. Ebreji pamazām kļuva par valdošo eliti, un kagāns zaudēja savu ietekmi. Sadursmē ar Krieviju Khazar Khaganate tika novājināta. Pēdējo triecienu kunganātam nodeva kņazs Svjatoslavs. 964. gadā viņš sagūstīja Sarkeles cietoksni, bet gadu vēlāk iznīcināja galvaspilsētu Itilu. Khazar Khaganate kā valsts pazūd no politiskās jomas.
3
Bizantija (395–1453)
Bizantijas impērijas robežu maiņa.
Romas impērija, kas arī ir pelnījusi iekļaušanu šajā sarakstā, 395. gadā tika sadalīta divās rietumu un austrumu daļās. Rietumu Romas impērija beidza pastāvēt 80 gadus pēc sadalīšanas, bet Austrumromas impērija ilga līdz 1453. gadam.
Šī spēcīgā un ietekmīgā valsts ienāca pasaules vēsturē ar vārdu Bizantija, un tās galvaspilsēta bija skaista Konstantinopole. Valsts uzplauka imperatora Justiniāna I pakļautībā. Galvaspilsētā parādījās skaisti tempļi un administratīvās ēkas. Šajā laika posmā Bizantija aktīvi ietekmēja starptautisko politiku, pakārtojot savu varu kaimiņu tautībām un valstīm.
Ar Krievijas iestāšanos Bizantija aktīvi cīnījās ar slāvu valsti par hegemoniju Austrumeiropas reģionā. 1453. gadā Turcijas karaspēks sagūstīja un sakāva Konstantinopoli. Bizantija beidza pastāvēt.
4
Osmaņu impērija (1299. – 1922.)
Bizantijas teritorija kļuva par Osmaņu impērijas augošās varas centrālo kodolu. Konstantinopole tika pārdēvēta par Stambulu, pareizticīgo baznīcas tika slēgtas.
1299. gadā tika izveidota impērija, un pēc Bizantijas krišanas valsts kļuva pazīstama kā Sultanāts. Veiksmīgu karu laikā osmaņiem izdevās sagrābt plašas teritorijas Balkānos un Ziemeļkaukāzā, pakļaujot viņu valdībai daudzas tautas. Krimas Khanate kļuva par Sultanāta vasaļu.
Osmaņu impērija pastāvīgi karoja ar Krieviju. Divdesmitā gadsimta sākumā bija vērojama pavājināšanās. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam Osmaņu impērija zaudēja visu savu teritoriju Eiropā, Krievija kontrolēja Melnās jūras ziemeļu piekrasti. Pēc kara impērija sabruka, un 1923. gadā tās teritorijā tika izveidots Turcijas štats.
5
Prūsija (1525. – 1947.)
Prūsijas teritorija 1870. gadā
Vēsturisks stāvoklis, kas izveidojās Teitoņu ordeņa teritorijās. Zemes uz austrumiem no Vislas Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē apdzīvoja prūši, līdz ar to arī valsts nosaukums.
Pēc Teitoņu ordeņa sabrukuma 1525. gadā tika izveidota Prūsijas hercogiste, kuras galvaspilsēta bija Koenigsberga. 17. gadsimta sākumā valstī nodibinājās Hohenzollernu dinastija, kuras rezultātā Prūsija un Brandenburga saplūda. Valsts sāka paplašināt savu ietekmi uz bijušajiem Svētās Romas impērijas īpašumiem. Prūsija kļuva tik ietekmīga, ka Prūsijas karaļu dzīvesvieta tika pārcelta uz Berlīni.
Prūsija karaļa Viljama I un ministra prezidenta Bismarka vadībā kļuva par vācu zemju apvienošanās centru. 1871. gadā pēc uzvaras Francijas un Prūsijas karā Bismarks pasludināja Vācijas impērijas izveidošanu. Vācijas sastāvā Prūsija ilga līdz Trešā reiha krišanai, un 1947. gadā tika pieņemts likums par Prūsijas valsts likvidāciju.
6
Austrija-Ungārija (1867 - 1918)
Šīs Eiropas valsts vēsture bija īslaicīga, taču Austrijai un Ungārijai bija politisks svars un tā ietekmēja politiskos procesus ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.
1868. gadā abas valstis apvienojās un pasaules politiskajā kartē ar savu galvaspilsētu Vīni parādījās jauna ietekmīga valsts. Tā bija daudznacionāla valsts, kas okupēja plašas zemes. Struktūra ietvēra mūsdienu Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Austrijas, Horvātijas, Serbijas teritoriju. Jauda tika attiecināta uz Polijas un Ukrainas daļām.
1882. gadā Austrija un Ungārija parakstīja līgumu ar Vāciju un Itāliju un iestājās Trīskāršajā aliansē. Aliansē ar šīm valstīm viņa ienāca Pirmajā pasaules karā. Tieši sakāve karā izraisīja impērijas sabrukumu. 1918. gadā sabruka Austrija un Ungārija, un tās plašumos parādījās jaunas neatkarīgas valstis.
7
PSRS (1922 - 1991)
Mūsdienu Krievija ir pasludinājusi sevi par PSRS pēcteci, bet pati Padomju Savienība tika izveidota plašajos Krievijas impērijas plašumos.
PSRS etniskā karte 1941. gadam
PSRS veidošanās notika 1922. gadā, un līdz 1945. gadam tajā ietilpa 15 savienību republikas. Galvaspilsēta tika pārcelta uz Maskavu. Nepilnu 70 gadu laikā pasaules pirmā sociālisma valsts ir nogājusi krāšņu ceļu, padomju tauta ir uzvarējusi karā. Padomju Savienība bija pirmā, kas sāka kosmosa izpēti. No pilsoņu kara laikā novājinātās valsts bija iespējams ātri izveidot spēcīgu valsti. Bija arī traģiskas vēstures lappuses, cilvēktiesību un brīvību pārkāpumi, masveida represijas.
Vēsturnieki un politiķi nosauc daudzus PSRS sabrukuma iemeslus. Padomju Savienība aukstajā karā veiksmīgi pretojās Rietumiem, taču valsts ekonomika nevarēja izturēt šādu stresu. Bija politiski iemesli. 1991. gada decembrī PSRS oficiāli pārstāja eksistēt.
- Atcerieties, kuras cigaretes smēķēja PSRS
- Atgādinām PSRS laiku spēļu automātus
- Atgādinām skaistos autobusus PSRS
8
Austrumvācija (1949 - 1990)
Vācijas Demokrātiskā Republika bija neatkarīga valsts no 1949. līdz 1990. gadam. Pēc Otrā pasaules kara Austrumvācija nonāca Padomju Savienības ietekmē.
Arī Berlīne, tāpat kā visa valsts, tika sadalīta divās daļās, starp kurām tika uzcelta siena. VDR ekonomika bija zemāka par FRG un citu Rietumeiropas valstu ekonomiku, bet starp sociālistu nometnes valstīm tā bija virsū. Galu galā politiskās un ekonomiskās atšķirības, sociālisma krīze noveda pie atkalapvienošanās.
1990. gada oktobrī VDR apvienojās ar Vācijas Federatīvo Republiku, pārdzīvojot vairākus birokrātiskus apvienošanās posmus. Vietnes Most-beauty.ru redaktori uzskata šo atsauci par abu valstu apvienošanos.
9
Čehoslovākija (1918. – 1993.)
1918. gadā ar Parīzes miera konferences lēmumu Austrumeiropā tika izveidota Čehoslovākijas Republika. 1938. gadā Rietumvalstu Minhenes līguma ar Hitleru rezultātā Čehoslovākija zaudēja daļu teritorijas. Un laika gaitā tas tika sadalīts starp kaimiņvalstīm.
Aneksējot valsti, Hitlers tās teritorijā izveidoja Bohēmijas un Morāvijas protektorātu. 1945. gadā padomju karaspēks atbrīvoja šīs teritorijas no nacisma. Padomju Savienības ietekmē tika izveidota Čehoslovākijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Ekonomika un iznīcinātā infrastruktūra tika ātri atjaunota. 1968. gadā valsts iedzīvotāji iebilda pret sociālistu valdību, bet sacelšanās tika sagrauta. 1993. gadā samtainās revolūcijas rezultātā Čehija un Slovākija mierīgi izklīda, veidojot divas neatkarīgas valstis.
10
Dienvidslāvija (1918. – 2003.)
Daudznacionāla valsts, kas savu vēsturi sāka 1918. gadā. Šajā laikā valsts piedzīvoja kāpumus un kritumus, nacistu okupāciju un neskaitāmas militārās sadursmes 1990. gados.
No 1918. līdz 1945. gadam Dienvidslāvija bija monarhija, un pēc Otrā pasaules kara tā pievienojās sociālistu valstu nometnei. Padomju Savienība deva ieguldījumu federālās republikas izveidē, kurā ietilpa 6 valstis. Varas iestādes mēģināja īstenot no PSRS neatkarīgu politiku, taču joprojām palika “vecākā brāļa” ietekmē.
Astoņdesmito gadu beigās SFRY strauji saasinājās nacionālie konflikti. Sarežģīta ekonomiskā krīze. Dominēja decentralizācijas procesi, un 1991. gadā kādreiz spēcīgā Dienvidslāvija sadalījās vairākās neatkarīgās valstīs.
11
Neitrālais Morensnets (1816. – 1920.)
Tikai daži ir dzirdējuši par šādas valsts esamību, bet pēc Vīnes kongresa 1816. gadā Eiropas kartē parādījās neliela neatkarīga valsts, kuras platība bija tikai 3,5 km².
Moresents tika noslēgts starp Nīderlandes Karalisti un Prūsiju. Neskatoties uz šādiem ietekmīgiem kaimiņiem, pundurvalsts varas iestādes veica neatkarīgu politiku. Galvenais ienākumu avots bija cinka raktuve. Iedzīvotāju skaits visā pastāvēšanas vēsturē nepārsniedza 3 tūkstošus cilvēku.
Raktuve ātri iztērēja savus resursus, un radās jautājums par neatkarības statusa piemērotību. Viņi to risināja vairāk nekā 50 gadus, līdz 1915. gadā Vācija pievienoja šīs teritorijas. 1918. gadā saskaņā ar Versaļas līgumu Morerence neitralitāte tika atcelta, un viņš kļuva par Beļģijas daļu.
12
Ashanti impērija (1670 - 1902)
Ashanti kā neatkarīgas valsts vēsture mūsdienu Ganas teritorijā sākās 17. gadsimta beigās. Tā bija militārā alianse, jo pats vārds “ashanti” tiek tulkots kā “cilvēki, kas apvienojušies karu sākšanai”.
Galvā bija augstākais vadītājs, kurš kontrolēja visas dzīves sfēras. Faktiski tā bija absolūta monarhija ar savām īpašībām. Valsts ātri kļuva bagāta, pateicoties tirdzniecībai un svarīgu tirdzniecības ceļu kontrolei gan uz sauszemes, gan jūrā.
Laika gaitā bija iespējams ievērojami paplašināt teritoriju. Pastāvīgie kari ar Lielbritāniju ievērojami vājināja Asanti. Zīmīgi, ka mūsdienu Ganas sastāvā joprojām darbojas nacionālā apvienība Asanti. Ir arī karalis, kurš nepiedalās politiskajā dzīvē. Un tas kontrolē tikai reliģiskus jautājumus.
13
Havaju Karaliste (1795 - 1893)
1959. gadā Havaju salas kļuva par Amerikas Savienoto Valstu štatu, taču mūsdienu apstākļos salu iedzīvotāji turpina svinēt Karaļa dienu. Šīs brīvdienas sakņojas 1810. gadā, kad Kameamea I valdnieks apvienoja četras atšķirīgas asociācijas vienā karaļvalstī.
Pēc neatkarīgas valsts izveidošanas ar savu valdnieku ministriem uz ASV un Eiropas valstīm tika nosūtīti diplomāti un tirdzniecības pārstāvji. Havaju salām ir ienesīgi tirdzniecības līgumi. Karaliste ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām Klusā okeāna valstīm.
Viss mainīja 1898. gada Spānijas un Amerikas karu. Karojošajām pusēm Havaju salas ir kļuvušas par stratēģiski svarīgu mērķi. Amerikāņu karaspēks salas anektēja, un pēc tam Havaju salas kļuva par ASV valsti.
14
Vērmonta (1777 - 1791)
Pašlaik Vērmonta ir viena no piecdesmit ASV štatiem. Bet no 1777. līdz 1791. gadam tā bija neatkarīga republika. Tā pat pieņēma konstitūciju, kas atcēla verdzību.
Vermonts atdalījās no Ņujorkas teritoriālā konflikta starp Lielbritānijas provincēm rezultātā. Atdalīts, viņš palika kā neatkarīga valsts. Bet patiesība ir tāda, ka viņš netika pieņemts Valstu savienībā. Šī situācija turpinājās, līdz tika atrisināts teritoriālais strīds ar Ņujorku.
Vērmontas varas iestādes pat izstrādāja projektu, lai pievienotos Kanādai, bet Lielbritānijas protektorātā. 1790. gadā teritoriālais konflikts tika atrisināts, un 1791. gadā Vērmonta kļuva par četrpadsmito valsti.
15
Sikkimas karaliste
Tagad šī valsts ir Indijas daļa, un Sikkim daudzus gadsimtus bija spēcīga, ietekmīga Dienvidaustrumu Āzijas monarhija.
Pazudis kalnos, Sikkim kļuva par Indijas daļu 1975. gadā. Valsts ir nogājusi krāšņo vēsturisko ceļu. Viņu valdīja budistu karaļi, apvienojot priesteru funkcijas. Tāda savdabīga teokrātija. Bieži notika konflikti ar kaimiņu tautām, un vara tika uzturēta, izveidojot ciešas saites ar Lielbritāniju. Sikkim ir daudznacionāla asociācija, kurā iedzīvotāji runā 11 valodās.
Tās vēsturē bija daudz konfliktu, taču apvienošanās ar Indiju noritēja mierīgi. Vairāk nekā 97% pilsoņu nobalsoja referendumā par pievienošanos Indijai kā atsevišķai valstij.
Apkopo
Mūsdienās turpinās pasaules politiskās kartes izveides process. Valstis izvirza teritoriālās pretenzijas saviem kaimiņiem, kāds apvienojas ekonomisku apsvērumu dēļ, un ir teritorijas, kuras, tieši pretēji, atstāj valsti. Varbūt nākotnē robežas starp valstīm izzudīs, kari un militārie konflikti apstāsies. Bet, kā dzied Andrejs Makarevičs, “ne skaistais, ne jums būs jādzīvo šajā skaistajā laikā”. Vārdi, protams, pieder Nekrasovam.
Vietnes Most-beauty.ru redaktori lūdz komentāros rakstīt par dažām ietekmīgām valstīm, kuras vairs nepastāv, kuras jūs pievienotu mūsu sarakstam.