Vācu militārā pavēlniecība, kuru vadīja lauka maršals Vilhelms Keitels, 1945. gada 7. maijā Francijas pilsētā Reimsā parakstīja Vācu spēku beznosacījumu nodošanas aktu. Padomju valsts vadītājs Džozefs Staļins uzstāja, ka galvenais nodošanas akts jāparaksta Berlīnē. Naktī no 8. uz 9. maiju šāds dokuments tika parakstīts, un Eiropā oficiāli tika apturēta karadarbība. Bet dažas Trešā reiha militārās vienības turpināja pretoties Eiropā pēc 1945. gada 9. maija. Šādas cīņas tiks apspriestas mūsu mazajā vēsturiskajā pētījumā.
1
Sudeten cīņas
Vācijas kalnainajā reģionā palika nozīmīgas, kaujas gatavībā esošas Vermahtas militārās vienības, kuras pēc vācu armijas nodošanas turpināja pretoties.
Kaujas cienīgi nacistu militārie formējumi kontrolēja lielāko daļu Vācijas dienvidaustrumu, kā arī Vācijai kaimiņos esošo valstu teritorijas. Slivnitsa ciematā 1945. gada 12. maijā kaujas laikā PSRS un ASV apvienotie spēki piespieda grupu kapitulēt.
Slivnitsas kauja bija pēdējā nozīmīgā cīņa, lai likvidētu nacistu militāros formējumus, kuri turpināja pretošanos.
Noteikti apskatiet informatīvo materiālu vietnē thebiggest.ru par lielākajām Otrā pasaules kara cīņām.
2
Čehoslovākijas nacistu anklāvs
Pēdējā lielākā sadursme starp padomju karaspēku un vāciešiem ārpus Padomju Savienības notika 1945. gada 13. maijā Čehijā.
Palika neliela teritorija, kur bija koncentrēti lieli nacistu spēki. Zibens kaujas rezultātā grupa tika praktiski iznīcināta, un izdzīvojušie padevās Sarkanās armijas karavīriem.
Tātad padomju karavīriem un virsniekiem karš beidzās Eiropas operāciju teātrī.
3
Kurzemes katls
Liepājas – Tukuma līnija Latvijas rietumu daļā koncentrēja lielus nacistu spēkus, kuri pēc kara beigām atteicās padoties.
Tika izveidots tā saucamais Kurzemes katls, kurš kontrolēja Ziemeļnieku armijas grupas paliekas, kuras no visām pusēm ieskauj Sarkanās armijas vienības.
Cīņas rezultātā 15. maijā Kurzemes katla daļas padevās. Cīņa ar PSRS Vērmahta regulārajām vienībām tika pārtraukta.
4
Poljanskajas cīņa
Pēdējā lielākā sabiedroto spēku militārā sadursme ar nacistiem notika netālu no Dienvidslāvijas pilsētas Polianas. Šajā apgabalā koncentrējās atlikušie Horvātijas armijas fašistu spēki, serbu vakari un vācu militārās vienības.
Šī grupa mēģināja ielauzties Austrijā, bet kaujas rezultātā 1945. gada 14.-15. Maijā tika pamesta un praktiski uzvarēta. Nozīmīgu ieguldījumu grupas sakāvē sniedza Dienvidslāvijas tautas atbrīvošanas armija.
Pēc kaujas kaujas laukā tika atklāti 310 fašisma atbalstītāju ķermeņi. Sabiedroto spēku un Dienvidslāvijas partizānu vidū tika nogalināti vai ievainoti aptuveni 100 cilvēki.
5
Kazaku nometnes likvidēšana
Kara laikā 1943. gadā Vehrmahta sastāvā tika izveidotas kazaku vienības. Viņus sauca par Kosakenlager, kas krievu valodā burtiski tulko kā kazaku nometne.
Kara beigās šīs kazaku vienības tika bloķētas Itālijas ziemeļdaļā, bet atteicās kapitulēt. Kazaki nikni pretojās sabiedroto spēkiem, kuri vairākas reizes mēģināja likvidēt katlu.
Tikai 1945. gada 18. maijā kazaki padevās Lielbritānijas karaspēkam, un 24 tūkstoši militāristu un civiliedzīvotāju tika nosūtīti uz Britu salām. Vēlāk pēc Padomju Savienības valdības pieprasījuma ieslodzītos pārveda uz PSRS Austrijas pilsētā Lincā.
6
Teksela cīņas
Šajā Nīderlandes salā atradās cietums, kurā atradās sagūstīti gruzīnu karaspēks, kuri cīnījās Vehrmachtā, bet kurus nacisti turēja aizdomās par valsts nodevību.
1945. gada 5. aprīlī šī gruzīnu bataljona ieslodzītie, Tamāras karaliene, sacēlās pret vāciešiem un sagūstīja daļu salas. Pašā pirmajā dienā bijušie padomju un toreizējie vācu karaspēka pārstāvji nogalināja vairāk nekā 400 vācu karavīru, un viņi ar nazi sagrieza rīkles.
Vācu karaspēks izkāpa uz salas un cīnījās sīvas cīņas ar nemierniekiem. Kanādas piezemēšanās uz Tekselu sakāva vācu garnizonu 1945. gada 20. maijā. Nemierniekus arestēja un vēlāk deportēja uz PSRS.
Vācu vienības padodas bez cīņas
Papildus militārajām vienībām, kas pēc 1945. gada 9. maija veica aktīvu karadarbību pret sabiedrotajiem, bija arī tādas, kas padevās bez cīņas.
7
Salas kapitulācija
Gandrīz vienlaikus 1945. gada 9. – 10. Maijā vācu vienības Eiropas salās padevās bez cīņas.
Grieķijas salās Krētā un Rodas vācu vienības padevās 9. maija vakarā, nepretojoties antihitlera koalīcijas spēkiem.
Normandijas salās 10. maijā viņi izlika ieročus no Vermhtas daļas, tiklīdz viņiem pienāca ziņas par Vācijas nodošanu.
8
Flensburgas valdība
Vācijas pašos ziemeļos pēc kara beigām tika izveidota militārā pārvalde, kas mēģināja pārvaldīt tās valsts teritorijas, kuras vēl nebija okupējušas sabiedrotās. Šī administrācija vēsturē aizgāja ar nosaukumu Flensburgas valdība.
Kārļa Doenica vadītā valdība tika izveidota nākamajā dienā pēc Hitlera pašnāvības, un tai bija pietiekami daudz līdzekļu, lai īstenotu varu. Viņa rīcībā bija lielas militārās vienības.
Bet viņi nerīkoja aktīvu karadarbību un, saprotot situācijas bezcerību, 23. maijā padevās Amerikas un Lielbritānijas karaspēkam.
9
Svalbāras sala
Pēdējie oficiālie Vehrmahtas karavīri, kuriem nodevās, ir 9 vācu karavīri un viens virsnieks, kuri iestrēguši Svalbārā. Viņi tika nosūtīti uz ziemeļiem jau 1944. gada augustā, lai tur ievietotu meteoroloģisko staciju.
Viņiem bija radiostacija, kuras ēdiens beidzās 1945. gada 29. aprīlī, lai viņi nezinātu par notikumiem Eiropā, un turpināja kalpot.
Viņus nejauši atklāja norvēģu zīmogotāji un par tiem ziņoja varas iestādēm. Vācu karavīri, kas ieradās viņus apcietināt, nebija pretojušies un padevās 1945. gada 4. septembrī.
Kopsavilkums
Noslēgumā mēs atzīmējam interesantu faktu no citas pasaules daļas. Japānas izlūkdienesta jaunākais leitnants 29 gadus turpināja cīņu Filipīnu salās pēc Otrā pasaules kara beigām. Viņa vārds bija Hiroo Onoda, un viņš padevās Filipīnu varas iestādēm tikai 1974. gada 10. martā. Viņa kara laikā japāņi nogalināja 30 un ievainoja 100 civiliedzīvotājus un militārpersonas. Onoda nomira 2014. gadā 91 gada vecumā.
Lielākie redaktori lūgs jūs rakstīt komentāros un citās cīņās ar nacistiem, kas notika Eiropā pēc 1945. gada 9. maija, ja mēs tos neminēsim.
Raksta autors: Valērijs Skiba