Sergejs Aleksandrovičs Yesenins - slavens krievu dzejnieks, viens no ievērojamākajiem jauno zemnieku tekstu vārdiem.
Viņa vēlāko darbu var attiecināt uz tādu 20. gadsimta literāro tendenci kā imagisms (radošuma mērķis ir radīt tēlu, šīs tendences dzeju raksturo metaforu, šokējošu un anarhistu motīvu izmantošana).
Pirmais autora dzejolis tika publicēts 1914. gadā bērnu žurnālā, to sauca par “Bērzu”.
Dzejnieka dzīve bija gaiša, bagāta, bet īsa. Savas radošās karjeras laikā viņam izdevās uzrakstīt daudzus darbus. Mūsu rakstā jūs varat iepazīties ar sarakstu, kurā iekļauti 10 no Esenina slavenākajiem dzejoļiem.
10. Šagane, tu esi mans, Šagane ...
Šagane, tu esi mana, Šagane ... - dzejolis sarakstīts 1924. gadā, šajā laika posmā autors uzturējās Kaukāzā. Literatūrzinātnieki uzskata, ka apbrīnojama attieksme pret krievu dabu un simpātijas pret sievietēm tajā ir lieliski saistītas.
Uzziņai: Skolēni ar šo darbu iepazīstas 11. klasē.
Daudzi Jesenina darba pētnieki ierosināja, ka Šaganes dzejoļa liriskā varone ir izdomāts varonis. Bet izrādījās, ka tas tā nebija, V. Belousovam izdevās atrast īstu sievieti vārdā Šagane, ar kuru dzejniece runāja un veltīja viņai kādu darbu.
Kompozicionāli dzejolis ir monologa pievilcība liriskajai varonei. Turklāt pats liriskais varonis ir pēc iespējas tuvāk darba autoram.
9. Dziediet, dziediet. Uz sasodītās ģitāras ...
Dzejolis Dziedi, dziedi. Uz sasodītās ģitāras ... Autore rakstīja 1922. gadā. 20. gadi pagājušā gadsimta dzejniekam bija kritiski svarīgi, viņš piedzīvoja ievērojamu vilšanos no 1917. gada revolūcijas.
Viņa attieksme no notikušajiem notikumiem atspoguļojas literārajos darbos, kuru liriskais varonis mēģina aizmirst sevi piedzēries stupors.
“Dziedi, dziedi. Uz sasodītas ģitāras ... ”ir iekļauts krājumā“ Maskavas Kabatskaja ”, pēc pantiņa teksta izlasīšanas var saprast, ka viņa liriskais varonis cieš no mīlestības pret sievieti, apbrīno viņu pirmajās rindās, bet tad viņa noskaņojums dramatiski mainās, viņš izmanto lāstus pret sievieti.
Bet vēlāk dzejoļa varonis saka, ka viņš netur ļaunu pie tā, kas viņam nevarēja dot mīlestību.
Tālāk darbā mīlestības sajūta pazeminās tikai ar uzvarām gultā un fizisku tuvību. Darba teksts beidzas ar optimistisku piezīmi.
8. Ej tu, Krievija, mana dārgā ...
Populārs mākslas darbs Ej, Krievija, mans dārgais ... Tas tika uzrakstīts 1914. gadā, iespiests kolekcijā "Radunitsa". Viņa galvenā tēma ir mīlestības nodošana krievu dabai, apbrīna par savas dzimtās zemes plašumiem.
Uzziņai: skolā dzejoli apgūst 10. klasē.
Darbs ir detalizēts liriskā varoņa monologs, kurā var redzēt krievu tautas dzīves, dabas un Krievijas plašumu aprakstu.
Autors, rakstot dzejoli, aktīvi izmantoja metaforas, epitetus un salīdzinājumus.
Interesants fakts: Jesenins šo dzejoli izveidoja neilgi pēc tam, kad viņš pārcēlās no tēva mājas uz Maskavu, galvaspilsētā, kuru viņš bieži vien ilgojās pēc savas dzimtenes, viņš sagādāja šīm skumjām un skumjām savos darbos, tas ir, kā saka viņa darbu pētnieki, viņš pievērsās ciemata tēmai.
7. Suns Kačalova
Slavenais dzejolis Kačalova suns tika uzrakstīts 1925. gadā, domājams, ka tajā autors pievēršas Džimam - slavenā mākslinieka V. I. Kačalova sunim, ar kuru dzejnieks bija draudzīgs.
Kompozīcijā darbu var iedalīt trīs daļās:
- Pirmajā liriskais varonis ved sarunu ar suni.
- Otrais ļaujas filozofiskām pārdomām.
- Trešajā viņš atgādina un runā par savu mīļoto sievieti.
Lai dzejā izveidotu attēlus, autore izmanto arī metaforas, salīdzinājumus un epitetus.
Interesants fakts: Yesenin uzrakstīja šo pantu īsi pirms viņa nāves, daudzi viņa darbu pētnieki uzskatīja, ka šajā laika posmā autors pārdomāja savu dzīvi, bija daudz zaudējumu, personīgas traģēdijas, dzejnieks saprata, ka popularitātei ir ne tikai pozitīvi aspekti.
6. Kuces dēls
Sastāvs Kuces dēls Tas tika uzrakstīts 1924. gadā. Daudzi dzejnieces zinātnieki apgalvo, ka tas bija veltīts Annai Sardanovskajai, tieši viņas dzejnieks tika aizvests, kad viņam bija apmēram 16 gadu.
Literatūrzinātnieki arī norāda, ka šis dzejolis ir sava veida izpausme uz ilgas pēc jauna, pat jauna, mūžībā aizgājuša, pirmās tīras mīlestības uz sievieti.
5. Vēstule sievietei
Dzejolis Vēstule sievietei sarakstīti 1924. gadā, literatūrzinātnieki to sauc par vienu no spilgtākajiem dzejnieka mīlestības tekstu piemēriem.
Uzziņai: skolnieki studē un analizē darbu literatūras stundās 9. klasē.
Dzejoli var saukt par sava veida nožēlu, ar kuru liriskā varone vēršas pie sievietes, bet tekstā papildus mīlestības attiecībām izslīd arī domas par dzimtenes tagadni un nākotni.
Dzejnieka darba pētnieki atklāja, ka šis darbs ir adresēts īstai sievietei, proti, viņa bijušajai sievai Zinaidai, kura pēc šķiršanās no Jesenina varēja atkal apprecēties un būt laimīga laulībā, viņas jaunais vīrs spēja pieņemt dzejnieka bērnus kā radiniekus.
4. Vēstule mātei
Autore uzrakstīja dzejoli Mātes vēstule 1924. gadā tajā laikā viņš jau bija slavens dzejnieks, slavas un daudzu cienītāju ieskauts.
Tajā pašā laika posmā viņu ļoti satrauca mājas apstākļi, dažādu iemeslu dēļ viņš tur nevarēja doties.
Jesenins nebija mājās apmēram 8 gadus, savācies mājās, tieši pirms aiziešanas viņš uzrakstīja šo pantu.
Dzejnieka māte bija vienkārša zemnieku sieviete, un viņa nesaprata sava dēla slavu, viņa novēlēja viņam normālu dzīvi, viņa bija ļoti noraizējusies par viņu, dzejolī par to ir rindiņas.
Savukārt dzejnieks mēģina pārliecināt savu māti, ka tomēr viņš ir tāds ķildnieks un kauslis, jo cilvēku baumas viņu pārstāv. Dzejoļa beigās autore izsaka cerību uz laimīgu tikšanos ar māti.
3. Zelta birzs atturēja ...
Sastāvs Zelta birzs atturēja ... tika izveidots 1924. gadā, tajā autors varēja parādīt ne tikai skaistas rudens sezonas skices, bet arī nodot savas domas par dzīves jēgu, par nodzīvotajām dienām.
Literatūrzinātnieki dzejoli piedēvē ainavu vārdiem. Rakstot to, dzejnieks aktīvi izmantoja metaforas, epitetus un salīdzinājumus.
Ješenins pēdējos dzīves gados uzrakstīja dzejoli, atrodoties dzimtajā ciematā.
2. Es nenožēloju, nezvanu, neraudu ...
Dzejolis Es nenožēloju, nezvanu, neraudu… nāca no dzejnieka pildspalvas 1921. gadā. Tajā Jesenīns atspoguļo cilvēka dzīves īslaicīgumu, ļaujas atmiņām par jaunību.
Šī darba tapšanas laikā dzejniekam bija tikai 26 gadi, šajā vecumā maz cilvēku domā par pagātnes jaunatni.
Bet autors jau no paša sākuma zināja karu un nepatikšanas, ko tas nesa ar to, ka nāve jebkurā brīdī var gaidīt cilvēku.
Dzejolis ir uzrakstīts pirmās personas vienskaitlī, tā centrālais varonis ir lirisks varonis.
Dzejnieka darba pētniekiem šajā metaforiskais jaunības tēls šajā tekstā ir visinteresantākais, autors par to raksta kā rozā zirgu.
1. Jā! Tagad tas ir izlemts. Atmaksas nav ...
Autore uzrakstīja dzejoli Jā! Tagad tas ir izlemts. Atmaksas nav ... 1922. gadā. 20. gados. pagājušajā gadsimtā Jesenina darbs sāka dramatiski mainīties, viņš arvien vairāk attālinājās no “lauku dzejnieka” tēla.
Viņš redzēja, kā apkārtējā pasaule kļūst citāda, vietas tajā viņa liriskajam varonim bija arvien mazāk, dzeja nebija nepieciešama cilvēkiem, kas nodarbojas ar ekonomikas kolektivizāciju.
Tieši šajā laika posmā viņš saprata, ka vairs nevar apbrīnot savas dzimtās zemes dabu, ciematos valdīja postījumi un bads.
Pārgalvīgā dzīve galvaspilsētā arī nepiesaistīja dzejnieka lirisko varoni, nāvi viņš uzskatīja par vienīgo saprātīgo izeju no visa šī.