Valstīs, kuras regulē konstitūcija, ir noteikts varas maiņas princips. Lielākajā daļā valstu prezidents saskaņā ar pamatlikuma normām nevar ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus. Otrā pasaules kara laikā amerikāņi, pārkāpjot konstitūciju, bija spiesti izdarīt izņēmumu. Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji četrreiz uzticējās Franklinam Rūzveltam kā nācijas vadītājam. Bet palūkosimies uz neseno pagātni un redzēsim, kādās citās pasaules valstīs dažādu iemeslu un apstākļu dēļ tika atjaunoti prezidenta pilnvaru termiņi.
1
Burkinafaso
Fotoattēlā: Blaise Compaore (pa kreisi) un George W. Bush Jr. (labajā pusē)
1987. gadā apvērsuma rezultātā tika nežēlīgi noslepkavots likumīgais Sankaras valsts valdnieks, kuru vadīja Blaise Compaoré.
1991. gadā tauta referendumā pieņēma jaunu pamatlikumu, saskaņā ar kuru valsts vadītāju ievēl uz septiņiem gadiem, un viens cilvēks nevar ieņemt amatu vairāk nekā divas reizes. 2000. gadā prezidentūras termiņš tika samazināts no 7 līdz 5 gadiem, un pirmais Compaoré termiņš tika atcelts.
2005. un 2010. gadā Compaore atkal kļuva par valdnieku. Tad nebija izvēles, jo viņš bija vienīgais, kurš izvirzījās priekšā. 2015. gadā Compaoré mēģināja grozīt pamatlikumu, tādējādi provocējot tautas rīcību visā valstī. Tautas dusmas piespieda diktatoru steidzami pamest valsti.
Vai jūs zinājāt, ka Burkinafaso ir viena no valstīm, kurai nav pieejas Āfrikā?
2
Baltkrievija
Fotoattēlā: Aleksandrs Lukašenko
Avots: Kremlin.ru / CC BY
Visa Lukašenko vadības stilu zina visa pasaule. Viņš mēdza visu personīgi kontrolēt. Un, kā saka, visu turēt "ežos". Vispirms viņš kļuva par Baltkrievijas Republikas vadītāju 1994. gadā un pēc tam vairākas reizes ierosināja izmaiņas konstitūcijā, kas ļauj viņam palikt krēslā. Lukašenko īsteno savu politiku, ignorējot opozīcijas protestus un Rietumu līderu kritiku.
2001. gadā Lukašenko atkal kļuva par prezidentu, un 2004. gadā no konstitūcijas tika izņemts raksts par prezidentūras termiņa ierobežošanu. Tādējādi Baltkrievijas līderis savu amatu ieņem piekto reizi.
3
Ukraina
Fotoattēlā: Leonīds Kučma
Avots: Ukrainas prezidents Adminіstratsiya / CC BY
Ukrainā Leonīds Kučma, redzot valstī gaidāmo politisko krīzi, nepiedalījās 2004. gada vēlēšanās. Lai gan Satversmes tiesa atcēla viņa pirmo amata termiņu no 1994. līdz 1999. gadam.
Pirmoreiz Kučma uzvarēja Kravčuka prezidenta sacīkstēs, un 1999. gadā viņa pretinieks bija komunists Simonenko. Termiņš bija saistīts ar jaunas konstitūcijas pieņemšanu Ukrainā 1996. gadā.
Jaunais pamatlikums ļāva pašreizējam valdniekam piedalīties 2004. gada vēlēšanās, taču Leonīds Kučma ieguva iespēju, bet nesāka kandidēt uz jaunu termiņu. Valdība paļāvās uz premjerministru, un kandidāts tika izvirzīts Viktors Janukovičs.
4
Venecuēla
Fotoattēlā: Hugo Čavess
Datumu atcelšanu ierosināja pašreizējais prezidents Hugo Čavess, kurš pirmo reizi stājās amatā 1999. gadā. 2000. gadā viņi pieņēma jaunu konstitūciju un jaunas vēlēšanas, kurās Čavess atkal vadīja valsti.
Nākamajās vēlēšanās, kas notika 2006. gadā, Čavess atkal kļūst par prezidentu, un 2009. gadā viņš paziņo par vēlmi kandidēt uz prezidenta amatu un vadīt Venecuēlu līdz 2030. gadam.
2013. gada vēlēšanās Čavess atkal saņem balsu vairākumu, taču viņa nāve 2013. gada martā neļāva viņam ieņemt amatu 4 reizes pēc kārtas.
Saskaņā ar mūsu vērtējumu vietnē thebiggest.ru Venecuēla ir viena no korumpētākajām valstīm pasaulē. Noklikšķiniet uz saites, lai skatītu pilnu sarakstu.
5
Bolīvija
Fotoattēlā: Evo Morales
Avots: Simon Wedege / CC BY
2005. gadā harizmātiskais un neparedzētais Evo Morales kļuva par Dienvidamerikas valsts vadītāju. Bolīvija 2009. gadā pieņēma atjauninātu konstitūciju. Notika jaunas vēlēšanas, kurās Morales atkal uzvarēja.
2013. gadā tika pieņemts likums, saskaņā ar kuru tika atcelts pirmais Morāles prezidentūras termiņš, jo valstī sāka darboties jaunā konstitūcija. Pašreizējais prezidents tika uzņemts 2014. gada vēlēšanās un atkal uzvarēja.
Neskatoties uz to, ka referendumā Bolīvijas iedzīvotāji neatbalstīja ierobežojumu atcelšanu valdē, 2019. gadā Morales atkal kļuva par prezidentu ceturto reizi. Bolīvijā sākās masu protesti, un Morales aizbēga no valsts, lai glābtu brīvību un varbūt dzīvību.
6
Burundi
Fotoattēlā: Pjērs Nkurunziza
2005. gadā Pjērs Nkurunziza ar parlamenta lēmumu kļuva par Austrumāfrikas valsts prezidentu. Pēc pieciem gadiem nelielā štatā notika pirmās valsts mēroga prezidenta vēlēšanas, un Nkuruiziza atkal svinēja uzvaru.
Pirmajās vēlēšanās bija septiņi kandidāti, bet seši no viņiem negaidīti atteicās piedalīties un Pjērs bija vienīgais. Neskatoties uz aizliegumu, viņš piedalījās 2015. gada vēlēšanās un atkal kļuva par Burundi prezidentu.
2018. gadā prezidentūra tika atcelta saskaņā ar jauno konstitūciju, bet Nkuruiziza nepiedalījās 2020. gada vēlēšanās un nomira 2020. gada 8. jūnijā. Viņa pilnvaru termiņš beidzās augustā.
7
Ēģipte
Fotoattēlā: Abdul-Fattah Khalil
Nulles process un Ēģiptes Republika nepagāja garām. 2014. gadā Abdul-Fatah Al-Sisi tika ievēlēts par Āfrikas valsts prezidentu.
Lielākais vairums vēlētāju, gandrīz 98%, nobalsoja par pašreizējo prezidentu 2018. gadā. Gadu pēc stāšanās amatā Ēģiptē tika pieņemti jauni likumi, kas pagarina valsts vadītāja amata pilnvaru termiņu.
Konstitucionālās reformas anulēja arī Abdul-Fatah Al-Sisi prezidentūras divus termiņus, ļaujot viņam kandidēt amatā nākamajās divās vēlēšanās. Saskaņā ar konstitūciju tie notiks 2024. gadā, bet pēc tam - 2030. gadā.
8
Kazahstāna
Pasta zīmogs ar Nursultana Nazarbajeva attēlu
Valsts līderis Nursultans Nazarbajevs pēc laika posma ir viens no līderiem postpadomju telpā. 80. gadu beigās viņš vadīja republiku, un 1991. gadā kļuva par pirmo prezidentu.
Kazahstānas iedzīvotāji 1995. gadā referendumā uzticēja savam vadītājam valdīt valstij līdz 2000. gadam. Visās vēlēšanās Nazarbajevs uzvarēja, un Satversmes tiesa izskaidroja tiesības ieņemt šo pozīciju, apejot konstitūciju.
Nazarbajevs 2015. gadā piekto reizi kļuva par prezidentu, bet 2019. gadā pēc personiskas iniciatīvas atkāpās no varas, paliekot valdošās partijas vadītājam.
9
Kirgizstāna
Fotoattēlā: Askars Akajevs (pa kreisi) un bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs (pa labi)
⚠️ Lai novērstu daudzkārtējus komentārus par biežo ASV prezidentu attēlu izmantošanu mūsu rakstā, mēs atbildēsim, ka lielākie redaktori nespēja atrast citas veiksmīgākas dažu prezidentu fotogrāfijas, kuras atļauts publicēt bez autortiesību īpašnieku atļaujas.
Austrumi, kā visi zina, ir delikāts jautājums, un vienmēr ir savas nianses. Tas attiecas arī uz varas jautājumiem. Pēc neatkarības iegūšanas par prezidentu kļūst Askars Akajevs.
Tauta referendumā apstiprināja viņa ievēlēšanas likumību un 1995. gadā viņam atkal atdeva balsis. 90. gadu sākumā Kirgizstānas pamatlikumā tika izdarīti vairāki grozījumi, kas ļāva Akajevam vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu.
Un tā tas notika. 2000. gadā viņš atkal kļuva par pirmo personu Kirgizstānā. Bet 2005. gadā šāds triks nedarbojās. Tulpju revolūcijas rezultātā Akajevs bija spiests bēgt un atteikties no savām pretenzijām uz varu. Tagad dzīvo Krievijā.
10
Peru
Fotoattēlā: Alberto Fujimori
1990. un 1995. gada vēlēšanās Alberto Fujimori kļuva par Peru vadītāju. Mēģinājumi palikt pie varas, atceļot termiņus, nogādāja Fujimori cietumā.
Vēloties saglabāt prezidenta pilnvaras, 1996. gadā viņš uzspieda Kongresu, kas atcēla viņa pilnvaru termiņu. Tas izraisīja opozīcijas neapmierinātību, bet protestus ātri apspieda.
2000. gadā trešo reizi pēc kārtas Fujimori pārņēma prezidenta pienākumus. Valstī sākās masveida protesti, un prezidents aizbēga uz Japānu. Viņu izņēma 2007. gadā, un Peru tiesa viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu par Peru konstitūcijas un likumu pārkāpšanu.
11
Uzbekistāna
Fotoattēlā: Islams Karimovs (pa labi) un 68. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (pa kreisi)
PSRS sabrukums Vidusāzijas valstīm nenesa jaunus politiskos līderus. Pirmais prezidents bija islams Karimovs. Ar likumdevēja atbalstu amata termiņš tika pagarināts līdz 10 gadiem.
Kad pienāca laiks rīkot nākamās vēlēšanas, tās tika atceltas, un 2002. gadā tika mainīti galvenā likuma panti. Karimova pilnvaru termiņš atkal tika pagarināts, jau 2007. gadā. Bez jebkāda paskaidrojuma viņš atkal un atkal izvirzīja sevi trešo reizi un kļuva par Uzbekistānas vadītāju.
2015. gadā 90% valsts pilsoņu atkal balsoja par Karimovu. Bet, tā kā viņš nebija nostrādājis pilnu termiņu, Karimovs nomira 2016. gadā.
12
Senegāla
Fotoattēlā: Abdoulay Wad (pa kreisi) un George W. Bush (pa labi)
Vēl viena Āfrikas valsts, kurā prezidents centās ieņemt amatu ilgāk par noteikto termiņu. Gadsimtu mijā Abdoulay Wad tika ievēlēts par mazā Senegālas galvu.
Notika inaugurācija, un pēc tam viņi pieņem konstitūciju, un Wad prezidentūras termiņš tiek pagarināts līdz 7 gadiem. 2007. gadā viņš atkal uzvarēja ar lielām priekšrocībām. Neskatoties uz opozīcijas pretestību, 2009. gadā prezidentūra tika “juridiski” anulēta.
Vads, un viņam jau ir 85 gadi, piedalās jaunajās vēlēšanās, taču tās zaudē. Senegālas iedzīvotāji neatbalstīja "nulles noteikšanu".
13
Krievija
Fotoattēlā: Vladimirs Putins.
Avots: Kremlin.ru / CC BY
Pirmo mēģinājumu noturēties par valsts galvu vairāk nekā pareizi izdarīja Boriss Jeļcins, taču viņam trešo reizi bija aizliegts pieteikties uz prezidenta amatu.
1999. gadā Jeļcins atkāpās no prezidenta amata, un nākamā gada martā Vladimirs Putins tika ievēlēts par prezidentu. Tāpat kā lielākajā daļā valstu, arī Krievija izklāsta noteikumu par prezidentūras termiņa ierobežošanu. Bet likumā bija frāze "ne vairāk kā divi termini pēc kārtas". Tas tika izmantots 2012. gada vēlēšanās, kad Putins kļuva par prezidentu pēc Dmitrija Medvedeva.
Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem 1993. gada konstitūcijā, kas pieņemti 2020. gadā, prezidents var kandidēt uz prezidentu nākamajās Krievijas Federācijas vadītāja vēlēšanās.
Apkopo
Viens no svarīgiem demokrātijas faktoriem senie grieķi identificēja varas pēctecību. Lai arī paši grieķi nav grēcīgi, jo viņu demokrātiskajā sabiedrībā daudzām pilsoņu kategorijām tika liegtas tiesības piedalīties valsts dzīvē. Pirmkārt, vergi un sievietes. Pašreizējā demokrātijas attīstībā prezidenta pilnvaru atcelšanu var izraisīt dažādi iemesli, tostarp kā spēcīgs ierocis cilvēku un varas iestāžu saliedēšanai krīzes periodos. Bet dažreiz, kā rāda vēsture, tas izraisa tautas protestus.
Lielākie redaktori lūdz jūs sniegt personīgu viedokli par prezidentūras termiņa anulēšanu gan kopumā, gan atsevišķās valstīs. Uzrakstiet, kurā gadījumā bija nepieciešams atcelt prezidenta pilnvaru termiņu, un kur tas notika nevis tautas labā.
Raksta autors: Valērijs Skiba