Cilvēka psihe ir ļoti sarežģīts fizioloģiskais mehānisms, kuru nav tik grūti sabojāt normālu mūsu laika darbību. Ja vēlaties pārbaudīt sevi par garīgām slimībām, pārbaudiet savu stāvokli ar šādām veselīgas psihes īpašībām.
10. Apzinātas vērtību sistēmas klātbūtne
Tas nozīmē, ka veselam cilvēkam, abstrakti runājot, labā un ļaunā izpratne sastāv no iespaidiem un apkārt notiekošā novērtējumiem. Tajā pašā laikā garīgi pilnvērtīgā personībā vērtības var iziet noteiktas korekcijas, kas saistītas ar parasto dzīves gaitu, noteiktas pieredzes izaugsmi un rašanos.
9. Spēja mīlēt citu cilvēku
Šeit mēs runājam par apzinātu mīlestību, tas ir, procesu, kas ietver noteikta veida starppersonu mijiedarbību. Šajā gadījumā mīlestībai vajadzētu izpausties ne tikai ar noteiktas fiksācijas klātbūtni uz noteikta objekta (vai tas būtu tuvinieks, vecāks, bērns, brālis, māsa utt.), Bet arī ar nepieciešamību aktīvi izjust šo mīlestību, piemēram, rūpes, atbildību, maigumu utt. Lpp. Arī veselam cilvēkam ir svarīgi saprast, ka mīlestībā ir jācenšas atvērties pret mīļoto, jo tikai ar šo nosacījumu ir iespējams veidot attiecības, kas balstītas uz savstarpēju pieķeršanos, un izkopt mīlestību daudzus gadus.
Mīlestība, kas balstīta uz obsesīvu dzimumtieksmi, fetišu vai neveselīgu fanātismu, var liecināt par garīgām novirzēm.
8. Reālistiska un ilgtspējīga pašnovērtējums
Diženuma maldināšana vai patoloģiska sevis izslāpēšana ir objektīvi neveselīgi apstākļi. Šīs galējības norāda uz sevis un spēju reāla novērtējuma pārkāpumu. Šādas “nepareizas darbības” sekas var būt depresīvu stāvokļu attīstība, hronisks stress un vilšanās.
7. Spēja pieņemt impotenci
Tas nozīmē, ka veselīgam cilvēkam ir raksturīgi vilšanās, skumjas, dusmas un izmisums, taču tomēr jāapzinās, ka ir situācijas, kuras mēs nevaram mainīt. Šajā gadījumā vienīgā iespējamā izeja ir vienkārši samierināties un pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir.
Ļoti bieži neveselīga, no psihiatrijas viedokļa, reakcija notiek uz tuvinieka nāvi, šķiršanos vai bezatbildīgu mīlestību. Pilnīga situācijas noliegšana neļauj cilvēkam uztvert tās neizbēgamību un pieņemt to kā dotu. Ņemot vērā šādus traucējumus, var rasties smagākas garīgās patoloģijas, kurām būs nepieciešama ilgstoša ārstēšana.
6. Spēja patstāvīgi un paļauties uz sevi
Vienkārši sakot, cilvēka spēja izdarīt izvēli, pieņemt lēmumus, veikt noteiktas darbības, apzinoties savu personīgo atbildību par visām no tā izrietošajām sekām. Izpratne par individuālo atbildību par savu rīcību liecina par psiholoģiski nobriedušu un attīstītu personību.
5. Rūpes par savu veselību
Katrai dzīvai radībai ir tāds vai citāds pašsaglabāšanās instinkts. Tas ir pamata fizioloģiskais mehānisms, kas nodrošina sugas dzīvotspēju. Cilvēkiem, kuri nespēj reāli novērtēt gaidāmo draudu pakāpi, ir liels risks nonākt dzīvībai bīstamā situācijā.
Rūpes par savu veselības stāvokli ir šī instinkta variācija, tas ir, cilvēks saprot, ka viņa nolaidība pret savu veselību radīs negatīvas sekas. Apgriezta situācija ir tad, kad cilvēks ir apsēsts ar savām slimībām (iedomātām un reālām), kuru dēļ viņš strauji sašaurina savu interešu loku un “iedomātais pacients” sāk degradēties gan intelektuāli, gan emocionāli.
4. Psiholoģiskās aizsardzības izmantošanas elastība un pietiekamība
Kad esam briesmu vai smaga stresa stāvoklī, mūsu zemapziņa mēģina mūs pasargāt no šo nepatīkamo emociju izpausmēm, tāpēc dod komandu: “Skrien!”. Cilvēks ar garīgiem traucējumiem, visticamāk, ļausies šim instinktam. Tajā pašā laikā, izvairoties no negatīvām emocijām, viņš saasina problēmas, kas viņa vibrāciju laikā tikai pasliktinās. Veselam cilvēkam, savukārt, ir pretstatā viņa zemapziņas bailēm, sakļaujot visu savu gribu dūrē, rīkoties tā, kā apstākļi to prasa no viņa, nevis kā primitīvas bailes viņam diktē.
3. Spēja paskatīties uz sevi no malas
Psihiatru profesionālajā terminoloģijā atspoguļojiet. Šis termins nozīmē personas spēju aplūkot situāciju, abstrahējoties no personīgās attieksmes pret notiekošo, un meklēt veidus, kā risināt problēmu, kas ieviesta šajos apstākļos.
2. Spēja izjust jebkādas emocijas un pārciest ar to saistīto stresu
Nebēdziet prom un nenovirzieties no nepatīkamām emocijām, vienlaikus neļaujot sevi pilnībā “absorbēt” ar tām. Jebkurā situācijā pat galējs, garīgi vesels cilvēks atrod spēku dzirdēt saprāta balsi, tas ir, līdzsvarot ar savas personības racionālajām un emocionālajām pusēm.
1. Līdzsvars, koncentrējoties uz sevi un citiem
Tas attiecas uz spēju sasniegt personiskos mērķus, vienlaikus ņemot vērā citu intereses, vai vēlmi sasniegt kolektīvu mērķi, kad pašmērķis būs sekundārs. Šāds cilvēka personības īpašums ir raksturīgs tikai tāpēc, ka spēja spriest un pašupurēties tuvinieku labā. Persona, kas cieš no kāda veida garīgām slimībām, nespēj atteikties no savām interesēm vai pielāgot savu rīcību atbilstoši sabiedrībā noteiktajiem morāles un ētikas standartiem vai citu vajadzībām.